NASA’s Artemis II Mission: A Return to the Moon

Pēdējo reizi cilvēks savu kāju uz Mēness spēra 1972. gada decembrī, kad kosmosā devās “Apollo 17” misija. Runas un plāni par cilvēka atgriešanos uz Mēness virsmas gaisā virmo kopš 2012. gada, kad NASA sāka vairāk nekā 140 miljardus ASV dolāru vērto “Artemis” programmu. Programmas 10 misiju ciklā NASA pašlaik ir nonākusi “Artemis II” jeb otrajā programmas testa posmā.

18. janvārī milzīgā nesējraķete tika novietota uz starta platformas “39B”. Pašlaik plānots, ka raķetes starts varētu notikt jau 6. februārī, bet nelabvēlīgu laikapstākļu gadījumā to varētu pārcelt uz martu vai aprīli.

Zīmīgi, ka starta platforma “39B” tika izmantota arī NASA “Apollo” misijām, kas vairākas reizes cilvēku nogādāja uz Mēness virsmas.

“Artemis” programma plānota līdz 2035. gadam, un šajā laikā ir iecerētas vairākas cilvēku nolaišanās uz Mēness virsmas, kā arī “Artemis” bāzes nometnes izveidošana, kurā glabātos Mēness pašgājēju roboti, skafandri un citas lietas, kas nākotnē palielinātu iespējas cilvēku nogādāšanai uz Marsu.

“Artemis II” – pirmais lidojums apkārt Mēnesim pēdējo desmitgažu laikā

“Artemis II” misija balstās uz 2022. gadā notikušās “Artemis I” misijas laikā iegūtajiem datiem un to analīzi, lai iegūtu bāzi plašākiem un tālākiem kosmosa lidojumiem.

“Artemis II” lidojums būs NASA pirmā pilotējamā misija “Artemis” programmā, un šī lidojuma laikā galvenais astronautu uzdevums būs pārbaudīt, vai visas kuģa “Orion” sistēmas darbojas tā, kā paredzēts. Vienlaikus šis ir viens no pēdējiem sagatavošanās soļiem, lai tad, ja viss norit, kā plānots, nākamā gada vidū veiktu “Artemis III” misiju, kas cilvēku nogādās uz Mēness.

“Artemis II” plānota kā 10 dienu misija, kuras laikā četru astronautu komanda nonāks Mēness tuvumā un, kā norāda NASA, kaut kas tāds pēdējo reizi notika 1972. gadā “Apollo 17” misijas laikā. Lai arī komanda būs Mēness tuvumā un teorētiski varētu nosēsties uz Mēness, tomēr tas nenotiks, jo vēl turpinās dažādu iekārtu, to skaitā nolaišanās moduļa, būvniecība.

“Ņemot vērā, ka kosmosa misijas saistās ar lielu risku, NASA komanda vēlas būt droša par visu. Jā, mēs vēlamies atkal spert kāju uz Mēness, bet “Artemis II” misijas mērķis ir testēt “Orion” kuģi. Minimizējot visus riskus, varēsim domāt par “Artemis III” un nolaišanos uz Mēness virsmas,”

misijas preses pasākumā sacīja NASA misiju analīzes un integrēto novērojumu darba grupas vadītājas vietniece Petija Horna.

Kosmosa nozares entuziasti “Artemis II” misiju salīdzina ar 1968. gada “Apollo 8” misiju, kas bija pirmā cilvēku pilotētā misija Mēness tuvumā. Toreiz tika izmantota “Saturn V” nesējraķete. Tāpat abas misijas startē brīdī, kad Mēness modulis vēl ir izstrādes stadijā.

Mēness moduli, kas tiks izmantots “Artemis III” misijā, pašlaik izstrādā miljardiera Īlona Maska vadītais “SpaceX”, ar ko NASA noslēgusi līgumu par vairākiem projektiem, piemēram, par komandas un kravas misijām uz Starptautisko Kosmosa staciju (SKS). Plānots, ka “Starship HLS” uz Mēnesi dosies ne vēlāk kā 2028. gadā.

Precīzs attālums, ko veiks komanda, būs zināms tad, kad tiks dots raķetes starts. Pēc Zemes pavadoņa apriņķošanas komanda un kapsula atgriezīsies uz Zemes, veicot nosēšanos Klusajā okeānā.

“Artemis II” komanda

“Artemis II” komanda tika izvēlēta jau 2023. gada sākumā, un kopš tā laika ir notikusi aktīva gatavošanās šim vēsturiskajam notikumam. Sākotnēji bija paredzēts, ka “Artemis II” startēs 2024. gadā, bet dažādu faktoru dēļ aptuvenais starta laiks tika vairākas reizes pārcelts.

“Artemis II” komandas vadītājs ir NASA astronauts Rīds Vaismārs. Tāpat misijā ir astronauti Viktors Glovers, Kristīna Koha un Kanādas Kosmosa aģentūras astronauts Džeremijs Hansens.

Rīds Veismāns ir 47 gadus vecs pilots, kurš veicis vairākus lidmašīnu testa lidojumus. Tāpat NASA redzeslokā viņš ir no 2009. gada. 2014. gadā SKS misijas ietvaros viņš kosmosā pavadījis 165 dienas. Līdz 2022. gadam viņš bija NASA Astronautu biroja vadītājs.

Džeremijs Hansens ir 47 gadus vecs iznīcinātāju pilots, kuru Kanādas Kosmosa aģentūra 2009. gadā izvēlējās astronautu apmācībai, un ir tikai viens no četriem aktīvajiem Kanādas astronautiem un pirmais kanādietis, kurš iecelts NASA jauno astronautu klases vadītāja amatā. Hansens būs pirmais kanādietis, kurš devies kosmosā.

Viktors Glovers ir 46 gadus vecs Jūras spēku pilots, kurš no sava pirmā lidojuma kosmosā atgriezās 2021. gadā, kad vadīja “Space X” kuģi “Crew Dragon” otro pilotējamo lidojumu. Tāpat viņš gandrīz pusgadu ir pavadījis SKS misijā. NASA redzeslokā viņš ir no 2013. gada, kad viņš tika izvēlēts par dalībnieku NASA astronautu korpusā.

Krisīna Koha 44 gadu vecumā var lepoties ar to, ka ir sešas reizes devusies atklātā kosmosā, tostarp 2019. gadā viņa bija viena no trim sievietēm, kas veica iziešanu kosmosā. Viņai arī pieder rekords par ilgāko pavadīto laiku kosmosā – 328 dienas.

Programmā iesaistīti arī partneri no Eiropas, Kanādas, Austrālijas un Japānas

Ņemot vērā “Artemis” programmas apmērus un izvirzītos mērķus, ir skaidrs, ka NASA un ASV vienas pašas nevar nodrošināt visu nepieciešamo tehnoloģisko un iekārtu bāzi, tāpēc programmas ietvaros notiek sadarbība ļoti daudzu uzņēmumu un iestāžu starpā. Piemēram, militārās aviācijas uzņēmums “Lockheed Martin”, kurš ražo jaunākās paaudzes iznīcinātājus, izstrādā un uzlabo misijās izmantoto “Orion” kapsulu, aviobūves uzņēmums “Boeing” izstrādā dažādas raķešu komponentes, bet “SpaceX” un “Blue Origin” strādā pie Mēness nolaišanās platformas.

Iesaistīti arī partneri no citām valstīm. Piemēram, Japānas autobūves uzņēmums “Toyota” izstrādā pilotējamu auto, ar ko pārvietoties pa Mēness virsmu. Iesaistīta arī Eiropas Kosmosa aģentūra un Eiropas aviobūves uzņēmums “Airbus”, kas izstrādā dažādas “Orion” sistēmas. Austrālija sniedz ieguldījumu Mēness izpētes misiju nodrošināšanai.

“Artemis” programmā savu ieguldījumu sniedz arī Polijas uzņēmumi, kuri izstrādā dažādus radiācijas un infrasarkanos sensorus, kas tiks izmantoti “Orion” kapsulā.

No “Artemis I” līdz plānotajam “Artemis X” – programma soli pa solim

“Artemis I” – pirmais programmas lidojums, kurā tika pārbaudītas dažādas raķetes un kapsulas programmatūras. Tas bija arī pirmais lielais šo sistēmu tests. Misijas laikā “Orion” kapsula Mēness tuvumā uzturējās aptuveni sešas dienas.

“Artemis II” paredzēta kā pirmā pilotējāmā programmas misija, kas cilvēku nogādās Mēness orbītā un pēcāk atpakaļ uz Zemi. “Orion” kapsula tiks ievadīta Mēness trajektorijā, lai iegūtu paātrinājumu, kas ļaus tai atgriezties uz Zemes. Pašlaik paredzēts, ka raķetes starts notiks 6. februārī, ja to ļaus laikapstākļi. NASA paziņojusi, ka, ja 6. februārī starts tiks atcelts, lidojums tiks veikts laika posmā līdz šī gada aprīlim. Šī ir pēdējā misija, kurai zinām kaut cik precīzu laiku, jo pārējo misiju sākumu ietekmēs “Artemis II” rezultātu analīzes ilgums.

“Artemis III” misija ir plānota kā pirmā pilotējamā misija uz Mēnesi kopš 1972. gada, kad lidojumu veica “Apollo 17”. Vienlaikus misija ir atkarīga no tā, cik sekmīgi notiks “Starship Human Landing” (HLS) sistēmas izveide. Plānots, ka “Orion” saslēgsies ar HLS un divi astronauti, kā izriet no NASA paziņojumiem, tie būs sieviete un tumšādains vīrietis, izmantos to, lai nolaistos uz Mēness virsmas, kur pavadīs aptuveni sešas dienas, veicot vismaz divas ekspedīcijas uz Mēness virsmas.

“Artemis IV” plānota kā otra pilotējamā Mēness misija, kura neatšķirsies no “Artemis III”, bet astronauti sāks darbus pie “Lunar Gateway” stacijas izveides.

“Artemis V” plānota kā trešā pilotējamā Mēness misija, bet šoreiz četri astronauti tiks nogādāti uz “Lunar Gateway” staciju.

“Artemis VI” misija būs trešā Mēness misija, kuras laikā zinātnieki un astronauti strādās pie apkalpes gaisa slūžu moduļa, kas savienojams ar “Gateway” staciju. Pašlaik slūžu modelis ir izstrādes stadijā.

“Artemis VII” misija plānota kā piektā Mēness misija, kuras laikā uz Zemes pavadoņa plānots nogādāt apdzīvojamo mobilitātes platformu un īpaši pilotējamu automašīnu, kuru izmantot Mēness izpētei.

“Artemis VIII”– sestā pilotējamā Mēness misija, kuras laikā uz pavadoņa tiek nogādāts pamata dzīvojamais modulis. Moduļa nogādāšanā paredzēts izmantot “Blue Origin” izstrādāto tehnoloģiju un atbalstu.

“Artemis IX” – septītā Mēness misija, kur Mēness loģistikas piegāde plānota ar jauna veida jeb “Block 2” raķeti.

“Artemis X” – astotā un noslēdzošā “Artemis” programmas misija, kas paredz ne tikai loģistikas iekārtu piegādi, bet arī astronautu ilgāku uzturēšanos uz Mēness virsmas.