доступно Warm Havens: How “Resilience Points” Are Helping People Survive the Cold

Kijivā darbojas 60 avārijas brigādes

Kijivā turpinās gan 9. janvāra, gan 13. janvāra, Krievijas uzbrukumos nodarīto postījumu novēršana. Ukrainas galvaspilsēta piedzīvo smagāko ziemu kopš pilnapmēra iebrukuma sākuma.

Krievijai veicot triecienus izdevies trāpīt svarīgiem Kijivas kritiskās enerģētikas infrastruktūras objektiem. Tie bojāti skarba sala apstākļos – gaisa temperatūra Kijivā jau divas nedēļas ir nokritusies zem mīnus desmit grādiem. Aukstajos ziemas mēnešos puse no Kijivas palikusi bez apkures, bet liela daļa iedzīvotāju bez elektrības un ūdens padeves.

Avārijas brigādes jau vairākas dienas strādā ārkārtas režīmā, proti, 24 stundas diennaktī bez brīvdienām.

Remontbrigādēm pusdienas tiek izdalītas vietās, kur tās strādā, lai cilvēki pēc iespējas mazāk novērstos no saviem pienākumiem un bargajā salā varētu turpināt darbus.

“Situācija diemžēl saglabājas sarežģīta. Pastāvīgie Krievijas uzbrukumi energoapgādes objektiem un sarežģītie laika apstākļi spiež piemērot ierobežojumus visā valstī. Šonakt ienaidnieks uzbruka enerģētikas infrastruktūrai vairākos reģionos, kā rezultātā bez elektrības ir patērētāji Sumu, Odesas, Dņipropetrovskas un Čerņihivas apgabalos. (..) Situācija Kijivā un Kijivas apgabalā saglabājas sarežģīta. Sals palielina slodzi. Šobrīd elektroenerģijas atjaunošanā galvaspilsētā nodarbinātas jau 60 brigādes, no kurām 12 ir piesaistītas no citiem reģioniem,” situāciju visā Ukrainā raksturoja Ukrainas enerģētikas ministra vietnieks Artems Nekrasovs.

Viens Kijivas siltumapgādes uzņēmuma darbinieks remontdarbu laikā ir gājis bojā.

Kopumā remontdarbi virzās uz priekšu.

Kijivas mērs Vitālijs Kličko ziņoja, ka svētdien apkure joprojām nebija pieslēgta vēl aptuveni 32 daudzstāvu dzīvojamajām mājām no 6000 daudzstāvu ēkām, kas pēc Krievijas uzbrukuma palika aukstumā.

Izdzīvot ziemas skarbajos apstākļos palīdz “Nesalaužamības punkti”

Pirmajās dienās pēc Krievijas uzbrukumiem “Nesaulaužamības punkti” bijuši liels atbalsts iedzīvotājiem. Ukrainas amatpersonas vietās, kur tas ir visvairāk nepieciešams, turpina atvērt šādus punktus.

Kopumā galvaspilsētā darbojas ap 1200 “Nesalaužmības punktiem”. Tie ir iekārtoti dažādās pašvaldības un privātā sektora ēkās, arī glābšanas dienests visā pilsētā izvietojis desmitiem telšu, kur cilvēk var nāk un sasildīties.

Arī Latvijas Radio speciālkorespondente Ukrainā Indra Sprance pirmdien apmeklējusi divas šādas teltis Kijivas kreisajā krastā. Abi punkti atrodas daudzstāvu dzīvojamo ēku kvartāla vidū. Dienas pirmajā pusē tur nebija daudz cilvēku.

“Vidēji līdz desmit cilvēkiem stundā atnāk. Viss ir atkarīgs no tā, vai apkārt esošajās ēkās ir elektrība. Cilvēki pamatā nāk uzlādēt viedierīces, telefonus, iedzert tēju un vienkārši sasildīties,” pastāstīja vienā no teltīm strādājošā Kijivas policijas psiholoģe Viktorija Vaskijiviča.

“Cilvēki mums kopumā ir malači! Man šķiet – jo grūtāk paliek, jo vairāk viņi saliedējas. Es kā psiholoģe redzu visus šos procesus, dinamiku. Cilvēki mums ir malači. Nav tādu brīžu, kad valda satraukums un panika. Tieši pretēji – atbalsta viens otru un saliedējas,” viņa teica.

“Elektrības nebija četras ar pusi diennaktis no vietas. (..) 116 stundas pēc kārtas neieslēdza ne uz brīdi, mēs paskaitījām. (..) Normāli – izcietām. Ko darīt, skrējām uz skolām un veikalā esošajiem “Nesalaužamības punktiem”, ar pieredzi dalījās Olena, vietējā iedzīvotāja.

“Pēc manis var redzēt – es neraudu! Eju, lūk… Vitamīnus esmu nopirkusi. Gaidu mazdēlu rīt – skolā ir brīvdienas, jo tur ir auksti. Citādi? Ceram uz labāko, ko padarīt? Kaut Putins nobeigtos! Jo kamēr viņš ir, būs karš, tā es domāju,” par šī brīža noskaņojumu teica Olena.

Apstākļi daudzviet saglabājas ļoti skarbi. Īpaši to izjūt mazāk aizsargātie cilvēki. Tomēr pēdējo dienu laikā notiek dažādi pasākumi, lai palīdzētu šiem cilvēkiem.

Darbojas gan “Nesalaužamības punkti”, gan 50 mobilās virtuves, kuras sniedz ēdienu. Tāpat ir atviegloti komandantstundas nosacījumi. Ukraina cenšas palielināt elektroenerģijas importu.

Postījumu ātrākai novēršanai Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha pirmdien ārvalstu sabiedrotos aicinājis palīdzēt ukraiņiem pārdzīvot bargo ziemu Krievijas brutālā terora apstākļos. Sibiha mudināja sabiedrotos sekot poļu piemēram, kuri pēdējo dienu laikā, īstenojot akciju “Siltumu – Kijivai” savākuši prāvu naudas summu ziedojumam. Ukrainai nepieciešami līdzekļi, lai sagādātu trūkstošās iekārtas enerģētikas infrastruktūrai.

KONTEKSTS:

Nepamatotais un neizprovocētais Krievijas plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu spēcīgā pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem.

2024. gada augustā Ukraina veica iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Tā ir pirmā reize kopš Otrā pasaules kara, kad Krievijas teritorijas daļu ilgstoši ieņēmis ārvalstu karaspēks.

Kopš 2024. gada rudens Krievija karadarbībā pret Ukrainu iesaistījusi arī lielu Ziemeļkorejas karavīru skaitu. 2025. gada vasarā Zelenskis pavēstīja, ka Ukrainas austrumos Krievijas armijā karo arī algotņi no Ķīnas un Pakistānas.

Lai arī līdz ar ASV prezidenta Donalda Trampa stāšanos amatā starp Balto namu, Kremli un Kijivu vairākkārt notikušas sarunas par pamieru Ukrainā, līdz šim tās rezultātus nav devušas.

Ziņot par kļūdu