2026-02-25 04:43:00
Jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums turpinās Igaunijā, arī Latvijā un Lietuvā 2025. gadā reģistrēts vairāk nākotnes vērtības radītāju, vienlaikus arī Baltijas valstīs turpinās reģistru tīrīšana.
To rāda SIA Lursoft IT pētījums pēc Latvijas, Igaunijas un Lietuvas Uzņēmumu reģistru datiem. “Jaunu uzņēmumu reģistrācijā Baltijā būtisku pārmaiņu nav, jo vismazākajā valstī pēc iedzīvotāju skaita — Igaunijā – arī 2025. gadā ir reģistrēts visvairāk jaunu nākotnes vērtību radītāju — 23 736, kam seko iedzīvotājiem bagātākā Baltijas valsts Lietuva ar 15 054, un godpilno trešo vietu jau kuro gadu pēc kārtas ieņem Latvija ar 10 445,” pētījuma datus rāda SIA Lursoft IT valdes loceklis Ainars Brūvelis. Viņš vērš uzmanību, ka visās trijās Baltijas valstīs pērn salīdzinājumā ar 2024. gadu ir reģistrēts vairāk jaunu kompāniju, pat neraugoties uz pēdējo trīs gadu laikā pieaugušajiem riskiem. “Ģeopolitiskā situācija šoreiz nav mazinājusi vēlmi veidot uzņēmumus, pat ja robeža ar Krieviju/ Baltkrieviju ir ne tikai Latvijai, bet arī Igaunijai un arī Lietuvai,” uz jautājumu, vai austrumu robežai ir kāda nozīme jaunu kompāniju reģistrācijā, atbild A. Brūvelis.
“Pēc ekonomiskās būtības un dzīves loģikas visvairāk jaunu uzņēmumu absolūtos skaitļos būtu jābūt tur, kur ir visvairāk iedzīvotāju – tātad Baltijā tā būtu Lietuva, un savukārt vismazāk tajā valstī, kurā ir vismazākais iedzīvotāju skaits — tātad Igaunijā, taču dati rāda paradoksālu ainu, kad pēc iedzīvotāju skaita vismazākajā valstī Baltijā ir vislielākais juandibināto uzņēmumu skaits 2025. gadā,” situāciju vērtē bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis. Viņš atzīst, ka iemesli šādai ainai varēu būt dažādi un tie būtu meklējami ļoti atšķirīgās sfērās.
“Kaimiņu ietekme – Igaunija ir daudz tuvāk Somijai un līdz ar to arī Skandināvijas valstīm nekā Latvija, vai vēl jo vairāk Lietuva, kura ir tuvāk Polijai un salīdzinoši ietekmējas no šīs Austrumeiropas ekonomiskās lielvalsts,” vienu no iemesliem min A. Lasmanis. Viņaprāt, Igaunijā uzņēmīgi cilvēki vairāk ir gatavi riskēt un būvēt savus uzņēmumus nekā Latvijā vai Lietuvā esošie, kaut arī ziemeļu kaimiņvalsts vairāk nekā trīs desmitgades ir Somija, kurā šobrīd jau zināmu laiku tautsaimniecība piedzīvo salīdzinoši grūtāku laiku. “Nodokļu, jo īpaši darbaspēka likmes, šo normu piemērošana,” kā vēl vienu niansi min A. Lasmanis. Viņaprāt, būtu lietderīgi izvērtēt administratīvo slogu Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. “Šāds salīdzinājums, iespējams, sniegtu būtisku atbildi par to, kāpēc Igaunijā reģistrē ievērojami daudz vairāk jaunu uzņēmumu nekā Lietuvā un vēl jo vairāk Latvijā,” tā A. Lasmanis.
Ziemeļu recepte
Interesanti, ka Igaunijā jaunu uzņēmumu reģistrācijā sava veida bums sācies 2016. gadā, bet kopš 2018. gada tas visu laiku atrodas virs 20 000 atzīmes. Savukārt Lietuvā un Latvijā jaunu uzņēmumu reģistrācijas bums bija deviņdesmito gadu sākums, kad sākās reģistrācija, un tai tika pakļauti gan jaundibināti, gan jau strādājoši padomju laikos radīti uzņēmumi.
Visu rakstu lasiet 24.februāra žurnālā Dienas Bizness!
Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.