>Kamēr Choir Wins Third Annual Latvian Choral Music Award

Par mūža ieguldījumu kormūzikā balvu no diriģenta Mārtiņa Klišāna rokām saņēma Jānis Erenštriets.

Jānis Erenštreits bijis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zēnu kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents, kā arī kordiriģentu klases vadītājs. Kopš 1994. gada viņš bija Rīgas Doma kora skolas direktors un tās zēnu kora pirmais diriģents(Lielā mūzikas balva 2000).

Viņš ir viens no Latvijas zēnu koru kustības pamatlicējiem, ievērojams bērnu muzikālās audzināšanas speciālists. Viņa vadītie zēnu kori plaši pazīstami starptautiskajā mērogā. XX–XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents, Latvijas zēnu koru salidojumu, Skolu jaunatnes dziesmu svētku virsdiriģents un goda virsdiriģents. Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (1997).

Gada kora titulu par 2025. gadā paveikto darbu trešajā Kormūzikas balvas ceremonijā saņēma koncertorganizācijas “Ave sol” jauniešu koris “Kamēr…”. Kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents kopš 2022. gada ir Jurģis Cābulis, diriģents Patriks Kārlis Stepe.

Koris jau 35 gadus ir viena no spilgtākajām Latvijas kormūzikas zvaigznēm starptautiskajā arēnā, kas apvieno jaunības degsmi ar augstāko meistarību, radot tīru, spilgtu un aizkustinošu skaņu.

Kā Gada kora vadītājs “Kormūzikas balvas 2025” ceremonijā sveikts Edgars Vītols.

Savu pirmo kori vadījis jau 19 gados, Vītols ieguvis maģistra grādu mūzikā, doktora grādu pedagoģijā, ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas senāta loceklis, Mūzikas pedagoģijas katedras docents. 2015., 2021. un 2025. gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs, svētku virsdiriģents, vairāku koru vadītājs.

Viņa vadībā šobrīd ir Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes jauktais koris “Aura”, jauktais koris “Aurum”, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas jauktais koris “SkanTOS”, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļas mācību koris.

Edgars Vītols ir viens no spilgtākajiem un daudzpusīgākajiem savas paaudzes kora diriģentiem Latvijā. Viņa vadībā esošie kori darbojas augstā mākslinieciskā līmenī, vienlaikus izceļoties ne tikai ar izciliem sasniegumiem konkursos un skatēs, bet arī ar ievērojamu dalībnieku skaitu, kas apliecina diriģenta spēju iedvesmot, vienot un ilgtermiņā noturēt plašus kolektīvus aktīvā kora dzīvē.

XIII Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Koru konkursa finālā Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas koris 111 dziedātāju sastāvā ieguva Zelta diplomu, arī LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes jauktais koris “Aura” starptautiskajā konkursā “Riga Sings 2025” izcīnīja augstāko novērtējumu. Kopā ar jaukto kori “Aura” Edgars piedalījās Austrālijas latviešu 60. Kultūras dienās Adelaidē.

Vītols bija 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma koncerta “Te-aust” mākslinieciskais vadītājs. 2026. gadā viņš būs Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētku “Gaudeamus” koru koncerta mākslinieciskais vadītājs, kas apliecina viņam uzticēto profesionālo autoritāti arī starptautiskā mērogā.

Par Gada kultūrvietu Latvijā trešajā Kormūzikas balvā atzīta Rīgas 6. vidusskola, kuras direktors ir Haralds Bārzdiņš. Skola ir nozīmīga Rīgas kultūrizglītības iestāde ar mūzikas ievirzi, kas apvieno stabilu vispārējo izglītību ar radošu izaugsmi. Skola attīsta muzikalitāti, skatuves pieredzi un gaumi, veidojot atvērtus, kultūrā balstītus jauniešus.

Tajā darbojas vairāki kori – 1. klašu kori, 2. klašu meiteņu koris un 2. klašu zēnu koris, 3. klašu meiteņu koris un 3. klašu zēnu koris, 4.–5. klašu meiteņu koris, 4.–9. klašu zēnu koris, 6.–9. klašu mūzikas novirziena meiteņu koris “Mirklis”, vidusskolas jauktais koris “Saule”, trīs ansambļi, viens vokāli instrumentāls ansamblis, četri orķestri, tostarp trīs pūtēju un viens simfoniskais, kā arī bigbends un citi radoši kolektīvi.

XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgas 6. vidusskolas zēnu koris (diriģenti Laura Elizabete Godiņa un Georgs Zujevs) un jauktais koris “Saule” (diriģenti Ārijs Šķepasts, Laura Elizabete Godiņa un Agnese Fjodorova) saņēma Zelta diplomus.

Cēsu kultūras galvaspilsētas gada centrālais notikums 2025. gadā bija multimediālais lieluzvedums “Māls”, kas 16. un 17. augustā notika Cēsu Pils parkā un kopā vienoja 2000 dalībnieku – mūzikas grupas “Auļi” un “Latvian Voices”, korus un deju kolektīvus, un dažādu citu žanru māksliniekus.

Laura Jēkabsone radīja jaundarbus un aranžējumus korim, kas spilgti un krāsaini izcēla māla stāstu un māksliniecisko ieceri kopā ar dzejniekiem Ingu Cipi, Arvīdu Ulmi, kā arī komponistiem Haraldu Sīmani un Mārtiņu Miļevski.

Uzvedumā apvienojās dziesma, deja, amatniecība, rūpniecība un tas kopā pulcēja divus tūkstošus dalībnieku, lielākoties Cēsu amatieru mākslas pārstāvjus – deju kolektīvu dalībniekus un koristus.

2025. gadā izdevniecībā “Skani” klajā nācis Rīgas projektu kora pirmais albums “Jau izplaukuši” (“Already Bloomed”), kurā iekļautas deviņas sešu latviešu komponistu – Gundegas Šmites, Rutas Paideres, Līvas Blūmas, Evijas Skuķes, Laumas Kazakas un Irīnas Mihailovskas – kordziesmas.

Lielākā daļa no šiem skaņdarbiem tika veltīti tieši Rīgas projektu korim 2023. gada projektā – koncertprogrammā “Augstā dziesma”, kurā itāļu renesanses lielmeistara Džovanni Pjerluidži da Palestrīnas cikla daļas mijas ar šīm komponistēm speciāli pasūtītiem jaundarbiem.

Ieraksts tapis 2024. gada pavasarī Rīgā Sv. Jāņa baznīcā sadarbībā ar producentu Sigvardu Kļavu un skaņu režisori Agnesi Streļču. Ierakstā piedalās – Rīgas Projektu koris, diriģents Kristofers Volšs Sinka (Christopher Brent Walsh Sinka), skaņu režisori Sigvards Kļava, Agnese Streļča
Izdevējs –  “Latvian Music Information Centre / Skani”.

Skolēnu dziesmu un deju svētki 6. jūlija vakarā aicināja satikties zem augstajām velvēm notikumā “Garīgs koncerts”.

Koncertā piedalījās dziesmu svētku tradīcijas turpinātāji – desmit Latvijas mūzikas izglītības iestāžu kori un to diriģenti: Rīgas Doma zēnu koris, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolas zēnu koris, Rīgas Doma meiteņu koris TIARA, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas meiteņu koris “Vivace”, Ventspils Mūzikas vidusskolas koris “Nošu planētas”, Rīgas Doma kora skolas jauktais koris, Jāzepa Mediņa Rīgas Mūzikas vidusskolas jauktais koris, Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolas jauktais koris un Rīgas Doma kora skolas gospeļkoris. Diriģenti – Aira Birziņa, Jurģis Cābulis, Gints Ceplenieks, Andra Fenhane, Mārtiņš Klišāns, Una Stade, Patriks Kārlis Stepe, Rudīte Tālberga, Romāns Vanags, Vilhelms Vācietis.

Programmā iekļauta gan latviešu mūzikas klasiķu Oskara Šepska un Andreja Jurjāna skaņdarbi, gan mūsdienu komponistu Riharda Dubras, Andra Dzenīša, Ērika Ešenvalda, Jēkaba Jančevska, Agnetas Krilovas, Imanta Kalniņa, Uģa Prauliņa un Raimonda Tigula mūzika. Īpašus aranžējumus un jaundarbu, kura pirmatskaņojumā piedalīsies visi koncerta dalībnieki, radījis komponists Rihards Zaļupe. Mūziķi: “Xylem Trio” – Raimonds Petrauskis (taustiņinstrumenti), Oskars Petrauskis (saksofoni), Rihards Zaļupe (sitaminstrumenti) , Edvards Muzikants (sitaminstrumenti), Diāna Jaunzeme-Portnaja (ērģeles).

Kora koncertcikla “Laika gadalaiki” noslēdzošais koncerts – jubilejas cikla kulminācija – muzikāli teatrāls notikums, tika veidots vienotā mākslinieciskā vēstījumā kā laikmeta refleksija caur kora identitāti, mūziku un kustību, savienojot pagātni, tagadni un nākotni.

Radošā komanda – mākslinieciskā vadītāja Ilze Balode, režisors Valters Sīlis, dramaturģe Rasa Bugavičute-Pēce, gaismu mākslinieks Mārtiņš Feldmanis, skaņu režisors Dainis Meļņiks, aranžētājs/instrumentētājs Normunds Kalniņš.

Dalībnieki – jauktais koris “Laiks” (diriģente un mākslinieciskā vadītāja Ilze Balode), etnomūziķis Ēriks Zeps, dziedātāja TIPA, Renārs Kaupers, RTU “Liepāja” deju ansamblis “Banga” (vadītāja Kristīne Kārkliņa), LMMDV Zēnu koris (diriģents Krišs Pozemkovskis), instrumentālā grupa – Normunds Kalniņš (taustiņinstrumenti), Miks Akots (ģitāra), Aivars Meijers (basģitāra), Māris Zīlmanis (sitaminstrumenti), Edgars Jānis Kārkliņš (saksofons).

Filma “Dziesmu avoti 1866” ir sirsnīgs un daudzšķautņains dokumentāls stāsts par nozīmīgu vēstures notikumu – pirmajiem latviešu skolēnu koru svētkiem, ko 1866. gada 18. jūlijā Lazdonas draudzē sarīkoja mācītājs Rūdolfs Guleke kopā ar skolotāju Kārli Pētersonu, un šīs tradīcijas turpinājumu mūsdienās. Šis notikums ir bērnu dziedāšanas svētku aizsākums Latvijā – izšķirošs atspēriena punkts un iedvesmas avots turpmākajam latviešu nacionālās identitātes veidošanās procesam un reizē fakts, kas no jauna ierakstāms mūsu dziesmu svētku vēsturē.

Filmas komandā ir tās idejas autori – diriģenti Jānis Erenštreits, Aira Birziņa un mākslinieks Ivars Mailītis –, scenārija autore un režisore Dace Micāne-Zālīte, producente Marta Selecka, komponists Jānis Ķirsis, montāžas režisore Ilze Lagzdiņa-Amandio, operatori Kamrans Kurbanovs un Kristaps Dzenis, kā arī projekta vadītāja Madara Boka.

Filmā piedalās vairāk nekā 300 bērnu – Madonas novada kordziedātāji un Rīgas Doma meiteņu koris “Tiara”, kā arī Madonas folkloras kopa “Vērtumnieki” un Rēzeknes vīru koris GRAIDI. Filmas aizkadra balss tekstu ierunājis aktieris Gundars Āboliņš. Producenti ir Rīgas Doma meiteņu kora biedrība un “Ausma Media”.

Latvijas Sabiedriskā medija portālā LSM.lv no 5. līdz 18. janvārim notika Kormūzikas balvas publikas balsojums, kurā aicināja izvēlēties Gada diriģentu.

Vislielāko balsu skaitu saņēma Anita Zarāne – diriģente un mūzikas pedagoģe, kuras profesionālā darbība cieši saistīta ar Latgales kormūzikas tradīciju un jauniešu muzicēšanas iedvesmošanu. Otro lielāko balsu skaitu saņēma Alise Līva Taube – VEF Kultūras pils jauktā kora “Fēnikss”, jauktā kora “Ikšķile” un Krimuldas tautas nama vīru kora diriģente. Savukārt trešajā vietā ierindojās Edgars Vītols, kura gādībā ir Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes jauktais koris “Aura”, jauktais koris “Aurum”, Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas jauktais koris “SkanTOS” un Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas pedagoģijas nodaļas mācību koris.

Kopš 2001. gada Anita Zarāne vada Augšdaugavas novada Kultūras centra “Vārpa” jaukto kori “Latgale”, kļūstot par tā radošo dzinējspēku un ideju ģeneratori. Strādājot ar jauniešiem, viņa ir arī Daugavpils Valsts ģimnāzijas jauktā kora “Dveiņuva” diriģente; koris XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku koru konkursa finālā ieguvis Zelta diplomu. Savu dziedātāju mīlēta, ar Latgali sirdī!

Par Kormūzikas balvu

Pirmās Kormūzikas balvas pasniegšana notika 2024. gada janvārī. Katras nominācijas uzvarētājs saņem tēlnieka Oskara Mikāna bronzā veidoto balvu. To saņēma Jēkabs Ozoliņš, koris “Kamēr…”, diriģents Aigars Meri, īpašvietas izrāde “Visi putni skaisti dzied”, koncerts “Citāds citāts. Balsis x Sigma”, komponists Jēkabs Bernāts, koris “Pernigele”, Rīgas Doma kora skola un albums “Lūcija Garūta. Ābele”. Savukārt 2025. gada Kormūzikas balvas ceremonijā balvas saņēma diriģente Māra Skride, jauniešu koris “Balsis”, Jurģis Cābulis, Rīgas Lutera baznīca un Rīgas Lutera draudzes centrs, Ventspils koncertzāle “Latvija”, Gundegas Šmites diptihs “Saules dziesmas”, “Angele Dei” Latvijas Radio koris, diriģenti Kaspars Putniņš un Sigvards Kļava (“Skani”), Rīgas Doma kora skolas 30 gadu jubilejas koncerts, diriģentes Andas Lipskas jubilejas koncertuzvedums “Dzied(In)Āšana”, Andris Veismanis “Cilvēki laivās” un diriģente Marta Ozola.

Kormūzikas balvu organizē Dziesmu svētku biedrība sadarbībā ar Latvijas Diriģentu asociāciju un SIA “Kurzemes filharmonija”, pateicoties Ventspils valstspilsētas pašvaldības finansiālam atbalstam.