Lietuvas iekšlietu ministra amata kandidāts Martīns Katelīns ir izteicis piedāvājumu uz laiku atjaunot robežkontroli ar Latviju, lai ierobežotu sekundāro nelegālo migrāciju. Latvijas amatpersonas, tostarp prezidents Edgars Rinkēvičs, noraida šādu soli, uzsverot nepieciešamību koncentrēt ierobežotos resursus uz Eiropas Savienības ārējās robežas aizsardzību pret Baltkrievijas radīto spiedienu.
Lietuvas priekšlikums par “kodolieroču” risinājumu
Lietuvas iekšlietu ministra amata kandidāts Martīns Katelīns pirmdien paziņoja, ka valstij būtu jāapsver robežkontroles atjaunošana uz robežas ar Latviju, ja līdzšinējie centieni ierobežot nelegālo migrāciju izrādīsies nepietiekami. Katelīns, kurš pašlaik ir Seima deputāts un pārstāv valdošo Sociāldemokrātu partiju, šo iespējamo rīcību raksturoja kā “kodolieroču” risinājumu. Viņš salīdzināja šo ieceri ar Polijas ieviestajiem ierobežojumiem uz robežas ar Lietuvu un Vāciju pagājušajā vasarā, kas, pēc viņa vārdiem, nedēļas nogalēs rada vairākus kilometrus garas automašīnu rindas.
“Ja situācija nemainīsies, jāapsver visi iespējamie risinājumi. Mēs varētu apsvērt mehānismu, kas līdzīgs tam, ko Polija piemēro mums,” sacīja Katelīns intervijā aģentūrai BNS. Politiķis brīdināja, ka situācija varētu kļūt grūti pārvaldāma “diezgan ātri”, kas prasītu papildu lēmumus. Viņš uzsvēra, ka pat ar atpakaļuzņemšanas līgumu Lietuvas robežsargi būs pārslogoti, jo katra migranta aizturēšana prasa resursus, laiku, dokumentu pārbaudi un izmitināšanu.
Katelīns argumentēja, ka šāds solis ir nepieciešams, jo sekundārās migrācijas plūsma no Latvijas uz Lietuvu pirmajā pusgadā ir četrkāršojusies, pieaugot no nedaudz vairāk nekā 300 līdz vairāk nekā 1200 personām. Viņš arī norādīja, ka Latvijai būtu jāizrāda lielāka iniciatīva migrācijas pārvaldībā. “Migranti ieceļo Latvijas teritorijā un pazūd, pēc tam mūsu robežsargiem šie migranti ar viltotiem dokumentiem ir jāaiztur Lietuvas teritorijā autobusu maršrutā Rīga-Varšava. Tas nav pieņemami, un Latvijai ir jāpieliek lielākas pūles,” viņš uzsvēra, piebilstot, ka šis jautājums būtu jāvirza arī Eiropas Savienības līmenī.
Latvijas atbilde: Resursu prioritāte ārējai robežai
Latvijas valsts amatpersonas ir paudušas skepsi par robežkontroles atjaunošanu, norādot, ka tas novirzītu nepieciešamos resursus no ārējās robežas aizsardzības. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka galvenajai uzmanībai jābūt vērstai uz Eiropas Savienības ārējās robežas drošību. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda, tiekoties ar Rinkēviču Viļņā, nosauca robežkontroles atjaunošanu par “kapitulāciju problēmas priekšā”.
Iekšlietu ministrs Jānis Dombrava (NA) sociālajos tīklos norādīja, ka aktuālākais jautājums ir robežsargu savstarpēja nosūtīšana, lai atbalstītu valsti, kas izjūt vislielāko hibrīdkara spiedienu, nevis iekšējās robežkontroles atjaunošana. Mērķis ir panākt, lai neviens nelegālais imigrants nevarētu ieceļot nedz Latvijā, nedz Lietuvā. Tikšanās laikā ar Lietuvas augstākajām amatpersonām, kā pavēstīja Rinkēviča padomnieks Mārtiņš Drēģeris, puses pārrunāja sadarbību aizsardzības un drošības jomās, hibrīdo apdraudējumu, īpaši nelegālās migrācijas spiedienu un robežapsardzības jautājumus.
Turklāt starp Latviju un Lietuvu ir parakstīts līgums, kas ļaus dienestiem plašā mērogā otras valsts teritorijā apkarot organizēto noziedzību un strādāt pret personām, kas var apdraudēt nacionālo drošību.
Migrācijas spiediena statistika
Datu salīdzinājums starp abām valstīm ilustrē atšķirīgo migrācijas spiedienu, ar kuru tās saskaras kopš 2021. gada, kad sākās Baltkrievijas organizētā migrantu plūsma. Rietumvalstis vaino Minskas režīmu par šīs krīzes organizēšanu. Kopš krīzes sākuma Lietuvas robežsargi ir novērsuši vairāk nekā 25 500 mēģinājumus nelegāli iekļūt valstī no Baltkrievijas.
Latvijas Valsts robežsardzes dati liecina, ka pērn kopumā novērsti 12 046 cilvēku mēģinājumi nelikumīgi šķērsot Baltkrievijas un Latvijas robežu. Humānu apsvērumu dēļ robežas šķērsošana pērn nav liegta 31 nelegālajam migrantam. 2024. gadā no Baltkrievijas-Latvijas robežas nelikumīgas šķērsošanas tika atturēti 5388 cilvēki, bet humānu apsvērumu dēļ valstī tika uzņemti 26 cilvēki. Saskaņā ar Katelīna sniegto informāciju, šogad uz Latvijas robežas pārtverti, aizturēti vai nosūtīti atpakaļ 7855 cilvēki.
Turpmākās sadarbības perspektīvas
Lai gan Lietuvas iekšlietu ministra amata kandidāts uzsver nepieciešamību pēc stingrākas kontroles, viņš norādīja, ka Lietuva negrasās pārtraukt atbalsta sniegšanu Latvijas robežsargiem. Es uzskatu, ka palīdzība var turpināties, taču pašiem latviešiem ir jāizrāda iniciatīva, sacīja Katelīns. Paredzams, ka risinājumi tiks meklēti dažādos formātos, tostarp starp iekšlietu ministrijām, premjerministriem vai prezidentiem.
Valsts vizītes ietvaros ceturtdien vizīte turpināsies Klaipēdā, kur abu valstu prezidenti apmeklēs Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli “Neatkarība” un vēros Lietuvas Jūras spēku taktiskās operācijas paraugdemonstrējumus. Latvijas prezidents arī uzstāsies ar lekciju Klaipēdas Universitātē, kur Rinkēvičam piešķirs Klaipēdas Universitātes Goda doktora grādu. Pirms atgriešanās Latvijā prezidents apmeklēs Būtiņģes evaņģēliski luterisko baznīcu, kur tiksies ar vietējās draudzes un latviešu kopienas pārstāvjiem.
Find more reporting in our News section.